Kur uzzināt, kas pie jums notiek?

 

Latvijas pašvaldību informācijas sistēmas, kas nodrošina informācijas izplatīšanu, ir pārsvarā balstītas uz papīra medijiem – avīzēm un plakātiem. Elektroniskā veidā informācijas ir ļoti maz, jo interneta jeb tīmekļa saziņas līdzekļi ir vāji pārstāvēti un izmantoti.

Spriežot pēc esošās informācijas, mūsu zemes Interneta pārklājums šķiet pagalam nabadzīgs.

Projekts “Apskates objekti Latvijā”

Sabiedriskā organizācija "Ceļteka" maijā veica aptauju, kurā vēlējās noskaidrot Latvijas pašvaldību iespējas un praksi informācijas sniegšanā Internetā. Projekta mērķis ir palīdzēt pašvaldībām risināt tūrisma informācijas izplatīšanas jautājumus. Projekts veidots kā papildinājums Autobraucēju un līdzbraucēju kluba informācijas sistēmai, lai nodrošinātu reģionālās informācijas pieejamību ceļiniekiem, viesiem un citiem interesentiem.

 

Lai noskaidrotu kāda ir pašreizējā situācija aptaujas anketas tika izsūtītas visām tām Latvijas pašvaldībām, kam izdevās atrast e-pasta adresi. Kopumā tika izsūtītas 390 anketas, t.i., 66 procentiem no visām Latvijas pašvaldībām. 5% uzrādīto elektronisko pastkastīšu izrādījās pārpildītas un slēgtas ienākošajam pastam vai pat vienkārši neeksistējošas.

Jautājumi tika izvēlēti atbilstoši aptaujas mērķim – izzināt informācijas aprites mehānismus un jauno tehnoloģiju lomu informācijas procesos.


Rezultāti

 

Pirmās atbildes bija no e-pasta serveriem - par nederīgajām adresēm. Pēc tam pamīšus ar atbildēm uz pašu anketu nāca atskaites par vēstules atvēršanu (šādu funkciju projekta organizatori paredzēja, izsūtot vēstules pašvaldībām, lai noskaidrotu, vai vēstule ir saņemta).[*]

Kopumā saņēmēju atsaucība uz izsūtītājām vēstulēm bija visnotaļ labvēlīga.

 

Attēlā redzama pašvaldību attieksme pret e-pasta veidā atsūtītu informācijas pieprasījumu.

 

Internetu izmanto

 

E-pasts ir vienkāršākais, demokrātiskākais un ātrākais informācijas nodošanas veids, ko šodien iespējams ierīkot jebkurā datorā. Jautājums ir tikai par izmantoto tehnoloģiju, no kuras atkarīgs datu plūsmas ātrums, pastāvīgums un arī informācijas pārvaldības ērtums. Jāatzīmē, ka šobrīd neliels, bet apmierinošs datu plūsmas apjoms var tikt nodrošināts ar mobilā tālruņa palīdzību -  īsziņas, vai mobilā pieslēguma (t.s. wap) veidā, gan pieslēdzot mobilo tālruni datoram. Šis risinājums tīmekļa pieslēgumam ir iespējams praktiski jebkur Latvijā.

Kādu pieslēguma veidu pārsvarā izmanto Latvijas pašvaldības? Ir redzēti dažādi jauno tehnoloģiju izmantošanas varianti – sākot ar e-pasta vēstuļu izdrukāšanu un sūtīšanu pa faksu līdz pat e-pārvaldes risinājumiem. Aptaujas dati rāda, ka pastāvīgais interneta pieslēgums ir 60% atbildējušo pašvaldību, bet 40% aptaujāto izmanto iezvanpieeju. No visām pašvaldībām 44% netiek lietots pat e-pasts, tātad, iespējams, korespondence vēl joprojām tiek sūtīta pa parasto pastu un faksu, kurus šajā aptaujā neizmantojām, tādēļ par tām šeit informācijas nav.

 

Sava mājas lapa

 

Kāda ir Jūsu pašvaldības mājas lapas adrese? Jau uzdodot šo jautājumu bija skaidrs, ka lielākajai daļai pašvaldību diemžēl tādas nav. Taču arī tukšums ir adrese. Tas apliecina, ka pašvaldības prezentācija tiek organizēta savādāk. 13% no visām pašvaldībām ir sava mājas lapa. Daudzām pašvaldībām kontaktinformācija ir ierakstīta dažādos tīmekļa katalogos, sarakstos utml. Patstāvīgās lapas galvenokārt ir veidotas pēc vizītkartes principa - minimāla informācija, bieži vien pat bez attēliem. Spriežot pēc kvalitātes, ar dažiem izņēmumiem, lapu izgatavotāji ir paši pašvaldības darbinieki vai skolēni. Kā pozitīvu piemēru var pieminēt Veselavas pagasta lapu, kas ir veidota labā līmenī, profesionāli, ar svaigu informāciju, kas nelielam pagastam ir labs sasniegums. Cits jautājums - cik līdzekļu ir ieguldīts šādas lapas veidošanā, domēnvārda (tīmekļa adreses) reģistrēšanā un uzturēšanā?  Lai gan ir ļoti maz profesionāli veidotu lapu, ir patīkami, ka dažiem tas ir izdevies.

 

Informācijas menedžeris

 

Kas nodarbojas ar informācijas aprites organizēšanu un vai šim cilvēkam ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu? Galu galā - vai paši aptaujājamie ir apmierināti ar savu informācijas sistēmu? Liela loma informācijas apritē ir cilvēkam. Lielajām pašvaldībām un rajonu padomēm ir darbinieks vai nodaļa, kas ar to nodarbojas, bet mazajām tas notiek apvienošanas kārtībā. Daudzviet ir problēmas ar datora pieejamību.

Pēc aptaujas datiem apmēram 30% atbildētāju ir apmierināti ar savas informācijas izplatīšanu. Uz jautājumu “Vai sabiedrība tiek informēta pietiekami?” nevar atbildēt viennozīmīgi. Šis jautājums aptaujā tika ietverts tikai, lai noskaidrotu pašreizējo noskaņojumu.

Komentāru daļā, kas tika pievienota anketas beigās, vairākkārt parādījās viedoklis par interneta mazo pieejamību lauku rajonos. Kā raksta kādas Talsu rajona pašvaldības pārstāvis: “Reklāmas izvēles forma sabiedrības informēšanā ir jāizvēlas atkarībā no tā, kādu sabiedrības daļu vēlas iesaistīt pasākumā un kādi reklāmas līdzekļi tai ir pieejami. Diez vai lauku pašvaldībai, kurā vienīgais interneta pieslēgums ir pagasta padomē, ir lietderīgi pašvaldības mēroga pasākumu reklamēt tikai ar ineterneta starpniecību. Patreiz informācijas izplatīšanas un saņemšanas jomā ir izveidojusies diezgan liela atšķirība starp pilsētu un attālinātām lauku teritorijām. Daudzviet lauku telefona centrāles ir tik nekvalitatīvas, ka nav iespējams izmantot pat iezvanpieeju. Lauku iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami zemāka, bet interneta pakalpojumi laukos jāpērk par desmitkārt augstāku cenu, ja vien pastāv iespēja tos pirkt. Ir steidzmi jāveido konkrēta valsts politika un mērķprogramma lauku informatizācijas situācijas uzlabošanai."

 

Komunikācijas kanāli

 

Informācijas izplatīšanai pašvaldības plaši izmanto drukātos (papīra) medijus – gan plakātus, gan vietējo avīzi, bet internetu – ļoti maz. Šeit ir redzama mērķauditorijas izvēle – vietējie iedzīvotāji, kas pastāvīgi iet gar ciema vai pilsētas afišu stabiem un dēļiem, lasa vietējo avīzi. 80% izmanto afišas, 95% - preses izdevumus. Tikai 6 pašvaldības pieminējušas internetu kā informācijas izvietošanas vietu.

Tomēr arī par ārzemju viesiem tiek domāts. Uz jautājumu par gidu esamību ar svešvalodu zināšanām, pārsvarā pozitīva atbilde. Lielākajai daļai pašvaldību ir iespēja norīkot kādu cilvēku par pavadoni angliski, krieviski, vāciski runājošiem tūristiem vai viesiem.

 

Secinājumi

 

Kopumā pašvaldību darbinieku skats nākotnē ir pozitīvs. Sarunājoties ar pašvaldību darbiniekiem e-pasta adrešu meklēšanas posmā, tika konstatēts, ka infrastruktūra attīstās, rajonu padomēs vietām tiek veidotas vai jau tiek izmantotas vienota parauga e-pasta adreses. Droši vien arī pieslēguma jautājumi pamazām tiek risināti, jo lielākā daļa cilvēku apzinās, ka bez modernajām sakaru iespējām mēs paliktu uz vietas un īstenībā lēnām slīdētu atpakaļ.

Internets jeb Tīmeklis vēl netiek izmantots kā aktuālās informācijas publicēšanas veids, bet drīzāk - statiska kontaktinformācijas glabātuve. Ikdienas saziņas sfērā elektroniskais pasts aizņem mazu vietu, operatīvi apziņot iespējams tikai 2/3 pašvaldību. Informācijas aktualizēšanai nepieciešamo cilvēkresursu jautājums ir sarežģītāks mazajām pašvaldībām, taču tas ir risināms sadarbības ceļā. Daudzus jautājumus uzņemas un risina rajonu padomes, un nozīmīgas izmaiņas ievieš apvienošanās procesi.

 

Sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju “Ceļteka” ikviens var ievietot informāciju par pasākumiem, papļāpāt un apzināt apskates objektus visos Latvijas pagastos un pilsētās.

Veidojot apskates objektu datubāzi, kas ietver valsts aizsardzībā esošos kultūrvēstures un dabas objektus, konstatējām, ka objektu skaits nav proporcionāls administratīvās teritorijas izmēram. Ir vietas, kur pārklājums ir biezāks, ir – kur plānāks. Pie tam bieži vien vairāk objektu ir tieši t.s. mazo pašvaldību teritorijā. Tādēļ svarīgi ir nodrošināt vienmērīgu informācijas infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā. Tieši šis jautājums ir “Ceļtekas” projekta redzeslokā – izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas ļauj iegūt iespējami pilnvērtīgu informāciju par attiecīgā administratīvā teritorijā esošajiem tūrisma objektiem un infrastruktūru.

Apskates objektu datubāze jau ir izveidota, taču to iespējams papildināt ar attēliem, kontaktinformāciju, kā arī ar jauniem objektiem.

Projekta dalībniekiem paredzēta iespēja vienoti strukturētā veidā ievietot savu informāciju:

-          ģerboni vai logotipu,

-          devīzi jeb moto,

-          kontaktinformāciju (tālruni, faksu, mājas lapu, e-pastu utml.)

-          raksturīgāko attēlu,

-          regulāro pasākumu un/vai tūrismam noderīgo struktūrvienību (uzņēmumu) sarakstu

-          jaunumu/pasākumu kalendāru,

-          papildus iespējams ievietot atsevišķi veidotas reklāmas un informācijas lapas katram pasākumam vai jaunumam. Ceļteka var palīdzēt arī mājas lapas veidošanā.

Pasākumu kalendāram tiek automātiski veidoti kopsavilkumi rajonu un valsts līmenī ar sadalījumu pēc datumiem un pasākumu veidiem.

Informācijas sistēmā ietilpst Sarunu telpa, kur sava sadaļa ir katrai pašvaldībai, un arī kopējā pļāpu istaba jeb čats. Sarunu telpā var apmainīties ar neformālu informāciju gan vietējie iedzīvotāji – skolēni, darbinieki u.c., gan arī tie, kas jūt jebkādu piesaisti šai administratīvajai teritorijai. Piemēram, pat atrodoties ārpus Latvijas, var brīvi pļāpāt ar saviem ciema vai pilsētas ļaudīm.

Sistēma ir veidošanās stadijā, tāpēc interesenti un atbalstītāji ir aicināti piedalīties tās tapšanā (lapas adrese ir http://celteka.lf.lv). Interesentiem lūdzu sūtīt e-pastu celateka@navigators.lv vai zvanīt 9429518. Lai mums visiem veicas!

 

 

Aivars Zariņš

Ceļteka



[*] Elektroniskajam pastam ir iespēja uzstādīt automātiskās atskaites pieprasīšanu no pasta programmas. Saņēmējs var bloķēt atskaites nosūtīšanu, tāpēc uz šo informāciju nevar paļauties. Tā tikai liecina par saņēmēja atvērtību un zināmā mērā - tehnoloģisko attīstību.